Kurzemes sirds- Kuldīga

Kurzemes sirds- Kuldīga

Kuldiga-0003-767x165

Pa ceļam

Dodoties ceļā uz mazo, bet skaisto Kuldīgu, jārēķinās ar 2 stundu garu braucienu, ja Tavs ceļš ved no galvaspilsētas. Taču jau pa ceļam ir gana daudz interesantas un skaistas vietas ko aplūkot, kā piemēram, pie Tukuma esošā Jaunmoku pils, skaistiem skatiem bagātais ceļš no Kandavas uz Sabili, Sabiles vīna kalns un leļļu dārzs un, protams, skaistā Abavas rumba.

Apskates vietas Kuldīgā 4aea5a07fd561e4a0e27c5ae5d93a9a5

Senā Kurzemes pilsēta Kuldīga atrodas Ventas krastā, kur izveidojies Rumbas ūdenskritums.
Kuldīga visos laikos ir uzskatīta par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tā sevī glabā īpašu gaisotni un senu arhitektūru. Jau pirms 13. gs. te atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas sāka celt mūra pili un nosauca to par Jesusburg, vēlāk Goldingen.

Miestiņš, kas izveidojās pie pils, 1378. g. pirmais Kurzemē ieguva pilsētas tiesības un drīz arī iekļāvās Hanzas savienībā. No 1561. g. līdz 1795. g. Kuldīga bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. 17. gs. pirmajā pusē, it īpaši Kuldīgā dzimušā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, pilsēta, tāpat kā visa hercogiste, piedzīvoja spēju saimniecisko uzplaukumu. Ziemeļu karš un Lielais mēris pielika punktu pilsētas varenībai. Otro elpu Kuldīga atguva tikai pēc pusotra simta gadu, kad sāka veidoties rūpnīcas. 1. pasaules kara laikā Kuldīgu okupēja vācu armija, tomēr karadarbība pilsētu tieši neskāra.

1938. g. pilsētas tuvumā darbību uzsāka Kuldīgas radiostacija ar 120 m augstu antenu, kas tolaik bija augstākā Latvijā. Pēckara gados Kuldīgas saimnieciskā un kultūras dzīve attīstījās līdzīgi citiem Latvijas rajonu centriem, vienīgi sociālistiskā industrializācija šeit noritēja lēnāk nekā citviet, kas pasargāja pilsētu no pēckara Latvijai tik raksturīgā imigrantu pieplūduma. Tagad Kuldīga kļūst sakoptāka, pilsētā parādās arvien vairāk senatnīgu krodziņu un veikalu.

Abos pasaules karos neskartais Kuldīgas vēsturiskais centrs bijušajai Kurzemes hercogistes galvaspilsētai piešķir īpašu šarmu. Iespējams, ka tieši romantiskās gaisotnes dēļ Kuldīga allaž atradusies tūristu iecienītāko Latvijas pilsētu galvgalī. Ceļotājus sajūsmina vecpilsētas ieliņu līkloču labirinti, kuros gadās pat apmaldīties, nemaz nenojaušot, ka ielas izveidojušās 18. gs tā, lai mājas netiktu celtas uz āderēm.

Ikvienam tūristam ir interesanti iepazīties ar vecpilsētu, kas bagāta vēstures un kultūras tradīcijām. Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs ir arhitektūras piemineklis ar savdabīgu arhitektūru, šaurām ieliņām un dakstiņu jumtiem.
DA-297-08

Kuldīgas lepnums ir Ventas rumba – Eiropas platākais dabisks ūdenskritums ( 240 m). Tas ir dabisks ūdenskritums, kas saistīts ar daudziem vēsturiskiem notikumiem un leģendām. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ, kas bija ierīkotas uz rumbas, Kuldīgu dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā. Lai padarītu upi kuģojamu, jau hercoga Jēkaba laikos iesāka rakšanas darbus, lai izveidotu kanālu ap rumbu. Tos turpināja tikai pēc simt gadiem. 18. gs. sākumā bijis iecerēts vēl kāds vērienīgs projekts – savienot Baltijas jūru ar Melno jūru pa Ventu, Nemunu un Dņepru. Apjomīgajos darbos tikuši nodarbināti turku karagūstekņi, tomēr rakšana dolomīta klintīs nevedusies. No spridzināšanas apkārtējās ēkās parādījās plaisas, un darbus pārtrauca, tomēr milzīgais grāvis Ventas labajā krastā joprojām ieskauj rumbu. Lai gan sausās vasarās iespējams kājām šķērsot upi pie rumbas, tomēr tur notikuši daudzi nelaimes gadījumi.

Senais ķieģeļu tilts pār Ventu kuldigas-tilts-20sep08-4221_2
Viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā (167 m), arī viens no pilsētas simboliem, celts, 1874.g. Tas bija 26 pēdu plats, lai uz tā varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes. 1. pasaules kara laikā krievu armija atkāpjoties uzspridzināja divus tilta posmus Ventas labajā krastā. 1926. g. to atkal atjaunoja nu jau ar dzelzsbetona konstrukcijām. Tilts bieži izmantots kinofilmu uzņemšanai. Tagad nodots kājāmgājēju rīcībā. Lai izmantotu tiltu satiksmei, autobraucējiem jāiegādājas caurlaide.

Kuldīgas pils parks ar muzeju images
1242.g. te celta vācu ordeņa mūra pils, no kuras saglabājušies daži mūra fragmenti un pils pagraba velve. Vēlāk šeit atradusies hercoga pils, kas sagrauta 1701. g. Parkā ierīkots pilsētas skulptūru dārzs ar tēlnieces L. Rezevskas skulptūrām. Kuldīgas novada muzejs atrodas ēkā, kas 1900. g. bijis Krievijas pavilojons Vispasaules saliekamo koka māju izstādē Parīzē. Ēku tur nopirka Liepājas kuģīpašnieks Bangerts un ar kuģi atveda uz Kuldīgu, lai uzdāvinātu savai līgavai. Villa Bella Vista (skaista vieta) atrodas Ventas rumbas krastā bijušā ordeņa pils teritorijā.

Pils sarga namiņš
Celts 1735.g. no izpostītās hercoga pils akmeņiem uz terases, ko veido vienīgais vēl saglabājies Kuldīgas pils mūra fragments. Pārbūvēts 19. gs. vidū. Saukts arī par Bendes namiņu.

Kuldīgas vēsturiskais centrs ap Alekšupīti
Unikāls, vienīgais Baltijā saglabājies tāda veida 17.- 18. gs. mazpilsētas apbūves ansamblis ap Alekšupīti. Upīte tek tieši gar daudzu ēku sienām, tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju. Sākotnēji ēkas būvētas kā Kuldīgas pils priekšpilsēta. Ēku ielas puse ir augstāka par sētas pusi. Daudzie tiltiņi, upītes čalošana padara šo vietu par vienu no romantiskākajām Kuldīgā.
Pie upītes ietekas Ventā blakus tiltam izveidojies viens no augstākajiem ūdenskritumiem Latvijā (4,15m).udenskritums.jpg – 77.48 KB17. gs. nostiprināts, paaugstināts un apbūvēts, lai tā straumi izmantotu Kurzemē pirmo papīra ražošanas dzirnavu darbināšanai. Uzskata, ka pils dzirnavas celtas kopā ar pili 13.gs. Hercoga laikā tajās gatavots šaujamais pulveris. Gandrīz vai galva noreibst, ilgi skatoties šaltīs no tiltiņa virs slūžām.

Pirmā baznīca celta no koka 1252. g., tagadējais mūra dievnams būvēts 1665.g., tas dedzis un atkal atjaunots un pārbūvēts. Baznīcā atrodas vairāki nozīmīgi mākslas pieminekļi – altāris un kancele, ērģeles ar prospektu un luktu gleznojumiem. Baznīcā kristīts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers. Padomju laikos šeit bija muzejs un koncertzāle. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu, kura krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves reabilitēta, pasludināta par svēto, un viņas vārdā nosaukta draudze un baznīca. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās viņa attēlota medaljonā virs baznīcas sānu ieejas, kas ir tagadējais Kuldīgas ģerbonis.

Sv. Annas luterāņu baznīca
Šo ēku būvējusi latviešu draudze par ziedojumiem, ko sāka vākt 1870. g. Baznīcas celtniecība pabeigta 1904. g. pēc V. Neimaņa projekta neogotiskā stilā, baznīcā atrodas dekoratīvi zvaigžņu velvju griesti. Altārdaļā mākslinieka J. Šķērstena darinātas vitrāžas ( 1940.g.), 17. gs. veidots kristāmtrauks.

Advertisements